Maska kino: Romeo un Džuljeta

Necenzdamies sīki sekot visām skumjā Šekspīra stāsta sižeta peripetijām, praktiski atteikdamies no pantomīmas, likdams dejai un plastikai vēstīt par notikumiem un paust emocijas, Samodurovs nav upurējis nedz jūtu spēku, nedz temperamentu spēli, nedz dramatismu. Viņš padara uzdevumu vēl sarežģītāku, piedāvājot paņēmienu, ko sauc par teātri teātrī: publika redz – un dejotāji tai rāda – nevis izrādi, bet trupu, kura iestudē topošu izrādi. Tas darbībai, jūtām un nozīmēm piešķir papildu apjomu, skatītājam dod sajūtu daudzveidību, bet jaunajiem skatuves māksliniekiem – iespēju atvērties kā aktieriem un  paaugties kā cilvēkiem